tomēr galvenais (neskatoties ne uz ko) ir tas, ka man istabā ir gladiolas.

braucu uz vecrīgu un uz lāčplēša ielas ir nenosakāmas baltas svītras.
vai tiešām? mums ir jauns veloceliņš?

un, dārgie, pats svarīgākais, pats svarīgākais dzīvē notika vakar.

kaņepē b aiziet uz labierīcībām, es gaidu plāniņa vidū ar divām glāzēm rokās. un te, un te piepeši puisis mani uzrunā ar hrestomātiskāko no hrestomātiskākajiem pick-up lainiem:
Vai Tu šeit bieži nāc?

*au izkusa un pat nevilšus pakoķetēja*