piektdien sadrāztās kājas pūžņošanu un nedzīšanu kā ar roku atņēma ne višņevskis, ne bepantēns, ne ūdeņradis, ne plāksteri, bet gan pielikta ceļamallapa.
ticēt dabai, lūk ko.

ir tas vasaras laiks, kad absurda krievu popsa ir mūsu viss jeb ko atgādina jaunais vilnis par mūzikas tradīcijām darbā