sapņoju, ka mūzika ir zupveidīgs šķidrums un vienīgais veids, kā to dzirdēt, ir - iemērcot tajā margrietiņas un apēdot. iemērcu ar pirkstiem, tie svila. dzirdēju rekviēmu tehno stilā

šis tramvajs neapstāsies vairs nevienā pieturā

nogale bija gara un skaista. es vispār neatceros, cik sen sen sen sen bija piektdiena. es vakar neizskrēju pa mūkusalas promenādi, bet sestdien izbraucu gan. tirgus ir pilns un kāpostsula garšo pēc visizteiktākā cē vitamīna pasaulē.
sestdien draugi un grils un sēdēšana saulītē ar laša steikiem (pirmo reizi jāgrilē kā buržujiem, pēc tam varēs no rimi plastmasas spainīšiem), kūkām un kafiju. pagalms krokusos.
sestdienas bārbrauciens līdz mielēm smieklīgi noslēdzās bārā č. esmu drunk on life. viss interesanti. milicijas koncerts, stāvot uz krēsla pirms tam aptiekā, ir iedevis zināmu vēlmi būt dzīvē un kontrastēt ar koncerta skumju sajūtām. vispār veselīgā dzīve ir atņēmusi paģiru skumjas, lūk. varbūt nedaudz pietrūkst, viņās mēdza būt gaišas.

vakar pārstādām puķes, daudz puķu, daudz zemes, ļoti netīri nagi.
toties

drunk on life ir burvīgs koncepts, to saglabāt

smilšu mīklas riekstiņi ar vārītu iebiezināto pienu

/kopkorība pie bm ir skaista nudien