radio koris ir izcils. par to nav jāšaubās. šaubas var pārņemt, izsverot programmas izvēli, koncerta telpas izvēli vai telpas apdzīvošanas veida izvēli.
un vakar, lūk.
pārlieku romantiski . kompanjonam asinīs līdz kaulam neiesistā romantiskā mūzika likās skaista, man - pārlieku banāla (ar dažiem brīnišķiem štrausa un mālera izņēmumiem). un banāla varbūt tāpēc, ka uz afišām rotājās vārdi bergs un šēnbergs - un ko tad Tu gaidi no šiem uzvārdiem? noteikti ne māleru. tātad. proporciju trūkums - no berga trīs mazas dziesmiņas, no šēnberga tikai divas. un šēnbergs bija vienīgais, ko es pa īstam spētu nolikt zem koncerta nosaukuma, kas sevī ietver apsolījumu dzirdēt "jauno vīnes klasiku". (bergs, protams, arī, bet viņš jau mums tāds ārkārtīgs romantiķis).
toties koris skan izcili. tā iznest, tā kopskanēt, tā dzirdēt un dzidrēt. laikam tiešām sen nebiju bijusi.

(lai piedod brikmanis - bet kam bija vajadzīgi divi lieli ekrāni divām nepārliecinošām video interlūdijām?)