divas dienas izmukām no tā, kas mums visiem iet uz riņķi internetos un televizoros (to izdarīt ir aplam vienkārši - sestdienā izvilkties no mājas tikai uz vakariņām, svētdien apmeklēt skaistas ēstuves un kapus. un runāt muļķības, šausmīgi smieties, aizmirsties)
no rīta eju garām savam ugunsdzēsības depo. un tur ir tik daudz sveču kā vakardienas kapos. un ziedi. pat pudeļvāzēs.
kā tur timofejevs teica - lai šis gads ātrāk beidzas un nekad vairs neatkārtojas?

nu jā, tas derētu,

ja vien man pašai šis gads nebūtu atnesis tikai lieliskas lietas

(vakar kapos sveces gaismiņā sāka snigt. uz īsu īsu mirkli. un pārstāja)

mūsdienu klātiene neklātienē ir sasodīti interesants koncepts