festivāls rullē (jo, kā mēs zinām, - rullē tas, kas nesūkā, un otrādi)
lai arī traki nodzerta diena un rīts tikai astoņos vakarā, piena diskotēka spēja pacelt līdz ļoti augstiem plauktiem. dejas tas mazākais, bet sajūta, kopīgais pacilājums, cilvēku skaistums un līganā staigāšana uz riņķi. ak
(renātei ir skaistākais stāsts (tur filmu vajag, īsfilmu))
svētdiena slinka un aktīva reizē, no smiekliem gandrīz nomirām, lasot šķirkli "sociālais spilvens"

sūfiji dvēseli salika atpakaļ pa plauktiņiem.
caurums sirsniņā paliek

vai Jums nav kādam mājā kokā grebts ērglis, kurš jums vairs nav vajadzīgs un es viņu varētu nopirkt?

cibas dieva ceļi ir neizdibināmi, bet patīkami.
pietika man ierakstīt, ka gribu qooqoo kaķi, kā sestdienas diskotēkā satiku draudzeni, kura man piedāvāja kaķīti par labākām naudiņām, tikko biju uz paviljonu ņemt un pirkt, bet nav manas krāsas, taču tas nekas, jo paviljons piedāvāja pasūtīt un nedēļas laikā būs.
priecīgi, ko lai saka.