lasu noziegumu un sodu. lasu tā lēnītēm - rīta tramvajos un pirms-miega gultās.
viss labi līdz brīdim, kad roskoļņikovs tā lēnītēm, tikpat lēnīgi kā jaunie tramvaji, ielīda man zem ādas un kaut ko tur gružina. pie reizes pagājušo nedēļu te sūdi skāra visus ventilatorus (pie tam - visi sūdi!). un tad nu tagad man bailīgi lasīt, kaut gan nelasīt nevar.
ko nu