divas dienas ar miju pa vidu pavadīju laika mašīnā ar nosaukumu "pirms 20 gadiem" jebšu Kaļiņingradā. pirmais, ka mūs sagaida, ir tanks uz podesta, veikals Magazin, piedzērušies salavecīši uz ielām, nāriņu skulptūras, cigaretes lētākas par čipšiem, ū tē tē bet sajūtas smalkas, smalkas, mierīgi varētu palikt, tur iekšā bija kaut kāda romantika
atpakaļceļā paņēmām mazu dītōru un izbraucām visu kuršu kāpu. visu.
p.s. pirmajā kaļiņingradas benzīntankā gāju pirkt karti. kartes mums nav. viens vīrietis no ledusskapja puses - man mašīnā ir, varam aiziet paskatīties! aizeju uz mašīnu, ir, paskatos. no tā nekādas jēgas nav. vīrietis man karti uzdāvina. kāpēc? jums noteikti noderēs vairāk kā man.