no rīta tajā modinātājmiegā sapņoju, ka esam kaļiņingradā, tur šmaucamies ar viesu skaitu un ēdam kūkas karbonāšu vietā, bet gribas tās karbonādes, un tad v saka, ka viss, pagriežas un aiziet, uzlec uz riteņa un brauc uz rīgu, es skrienu pakaļ, es jūtu, ka v ir dusmīgs un tā es skrienu viņam pakaļ līdz rīgai, šausmīgi kliedzu un saucu un viņš neko, bet es turos līdzi - no mazās krievzemes līdz pat rīgai skrēju pakaļ ritenim un skrēju, līdz v manā priekšā aizcirta durvis un es tur pat arī apsēdos. pie kaut kādas jūgendstila mājas

kas tas ir, skārletas sapņa versija?

mani vienmēr nedaudz skumdina, kad man uz biroju dokumentus piegādā velokurjers-bijušais klasesbiedrs