svētdien aiz gara laika un slimības izdomāju, ka varētu priekšnamam novākt tapetes, varbūt nolakot sienu, kas noteikti parādīsies tur apakšā smuka, tādejādi šobrīd -
ir siena ar pretīgi rōzā pamattoni, dažiem avīžu un tapešu atlikumiem un nokritušas krāsas vietām, kas atklāj pretīgi pelēku cementu.
man ļoti nepatīk, bet nu neko - ātri nogruntēju un gaidu, kad v nokrāsos. tas varētu notikt dažu mēnešu laikā.

// protams, ir iespēja kārtīgi aptumšot priekšnamu, lai neko nevarētu no tām šausmām redzēt, bet tas draud ar lauztām kājām un nokritušiem mēteļiem.

man darbā, ziniet, sava datoru politika un man neļaujas torenti un arī tas, ka esmu vēl līkiem pirkstiem un, ja pat gribētu, nespētu atrast, tāpēc, lūdzu, uzdāviniet man drīzajā vārda dienā "vārda māsu" -

starp autoostu un tirgu uz tilta šodien dzied jaunēklis ar diezgan apgarotu skatu, ausu aizbāžņiem ausīs, zilā džemperī un kustās tā, it kā viss, ko viņš dara, ir brīnišķīgi,
un nu kā lai paiet garām? atdevu pēdējos santīmus kaut vai par dziesmas izvēli vien - aij jel manu vieglu prātu, kas no viņa nāca bez nekā banāla vai nodrāzta