man ir miteklis ar tādu feinu kaimiņu jušanu.
naktīs tante, visa kā no grāmatas ar rullīti matos un krāsainos flaneļa rīta svārkos, sauc pa pagalmu Muri.
dienās pārpucējušās tantes sēž uz sola un baro tūkstošiem baložu.
bet policists, kas pirmajā stāvā, dažreiz zem maniem logiem atstāj savu policijas motociklu.

bet jūs saprotat - man nekad nav bijušas kaimiņu sajūtas. un tā, kas bija bērnībā, tā jau nebija kaimiņu, bet "pagalma" sajūta. un tagad es skatos uz to tanti, kas sauc savu Muri savā krāsainajā halātā, es pati uz balkona ar ļoti vieglo cigareti un matiem slapjiem zem dvieļa, un pilnīgi gribas iet palīgā dabūt to kaķi mājā. bet nē, es taču neesmu viena no tiem, kas runās ar kaimiņiem, vai, dies pas, nodarbosies ar labdarību trepjtelpas ietvaros.