pēdējā laikā dzīvoju ar iekšējo balsi, kas diktē noteikumus pēc formulas - as soon as, ...

visu gribas atlikt, un arī brīvās dienās nedaru neko, sitot pa pirkstiem, ka varētu nodarboties ar kaut ko viegli lietderīgu, ne, piemēram, skatīties piecu flash forward sēriju maratonu.

rakstot MD ieliku sevi tādā ritmā, ka netieku laukā no sajūtas, ka mana vienīgā vieta ir pie datora, ne tur draugi, alus vai iekavētie darbi.