šodien mana līdz pilnīgumam izplānotā nedēļa un darbi, lai arī cik necik izdarīti, lika domāt par gribēšanu atteikties.

viss saplānotais iet gandrīz gludi, bet pārējais brūk.

saplīsa bikses, saplīsa pēdējie siltie zābaki, salūza datorkrēsls un vienīgā grāmata latviešu valodā par manu maģistra darba tēmu izrādījās pilnīgs mēsls.
vienā mirklī likās, ka varētu arī apraudāties. apraudāties dēļ pretīga iemesla - ka man sevis žēl. bet nē nē
tikko v zvanīja, lai prasītu, kuru sulu es labāk gribu pie viskija. tas nozīmē, ka vakars būs labs.
ja beigas labas, viss labs. jā jā