berlīnē viss kā parasti, trūkst tikai austrumu ieskrietuves uz weinbergwegas (nu tur, pie rosenthaler platz).
nedēļas nogales klubīgās izklaides ignorējam, aizejam uz galeriju vai paklaiņojam pa noukolnu, ejam uz floumārktiem un sēžam parkos.
ir karsti (šausmīgi karsti), alus ir dikti ātri jāizdzer

// berlīne joprojām kaut kā provokatīvi sit pa iekšām

te ir

kaut kā dažbrīd paliek grūti un liekas, ka gribas mājās. skatos uz mazajiem sīkumiem, kas draugiem iepirkti, un savtīgi gaidu to mirkli, kad viņu acīs ieraudzīšu prieku tos saņemt.
bet es nevarēšu aizvest tik daudz štērnīšus, kā gribētos. un tas nav tikai štērnīša dēl, tas ir manas sirds, kas stipri sarāvusies, dēļ.