austra sametās stresu tikko. atnākušas kaudzes ar meiliem un brīnišķīgiem dedlainiem (vismaz man tā likās), austra ķeras pie darba trīcošām rokām, jo, ja ir tā, kā austrai liekas, tad dedlains ir rītdienas rīts.
bet tad bet tad - nakti glābjošā īsziņa, ka dedlains ir pirmdiena. austra nespēj noticēt, uzēd banānu un turpina darboties. nakts jau tāpat ir sačakarēta.
bet vienu brīdi trīce lika pat galvai reibt.