man liekas, ka šis laiks ir kā radīts mogwai un silveriem.

varbūt tas lietus un vakardienas sarakste ar berlīni, bet silver mt. zion šodien mani velk uz leju. aizgāju līdz veikalam pēc saldumiem (saldumi piecu latu vērtībā, jeij), tas lietus liek domāt par pagājušo vasaru un visām tām silveru dziedāšanām pa naktīm, kad viss bija sabrucis un visam bija tādi lieli plāksteri, un tos klāja pārslieta plēve ar i wish we were beautiful and strong.
smadzenes atmiekšējušās, it kā viņas būtu tas lietus mākonis, bet rīt divi eksāmeni. kaut kur jāatrod poga ar opciju ieslēgt sevi informāciju uzsūcošā mehānismā.
un tabakas dēļ arī nedaudz zogas klāt roterdamai raksturīgās skumjas.
tā ir, ka viss dzīvē man ar kaut ko asociējas, phe

starp citu, margrietiņas vāzē smuki turas jau piekto dienu

kādas mācības! austra izraka septiņus gadus vecu smeldz-mūziku, uzpīpē pēdējo un liekas uz auss. ja nav, tad nav un es ar savām smadzenēm neko nevarēju šodien sarunāt (kaut gan parasti tas izdodas viegli)