šodien nejauši, garām braucot un apstājoties kopīgi pie luksoforiem vai vienkārši zvaniņu draudzīgās šķindoņas pavadībā kaut kur ielas vidū, satiku daudzas pagātnes meitenes. tādas, kas stāvējušas gandrīz klāt austras dažādos trakajos prieka un bēdu laikos.

lai arī laiva jau ir pārbaudīta, bet roka neceļas gaisu laist laukā, jo to pat nevarēja iedomāties, cik ērta mēbele ir laiva.. sēžu izgūlusies un uz visām peldamrīka malām pa eksāmena jautājumiem un biļetēm - galda virsma nemūžam šo visu nespētu turēt!

atbrauca ansis un sadeva man vajadzīgāko šīs nedēļas nogales aprīkojumu. tagad manā īpašumā ir īpaši veca mugursoma (nemaz nebūs žēl), divi guļammaisi mīnus 4 grādiem (nevar zināt par tām salnām vidzemes augstienē) un gumijnieki, kuri ir nedaudz par lielu (vilnas zeķēm - manējie man ir tieši uz kājas).