es situ sev pa plecu, ka "blindess" izdomāju skatīties ne-viena. filma ir skaista, ļoti, bet smaga, ļoti. kaut kur dziļi iekšienē atsit "the cube", laikam tās nenovēršamās bezjēdzības dēļ. sit pa nerviem un bailēm. un tad nāk banālas beigas.
filmu krāso baltie kadri un atspīdumi.
dodu acis piecas, aklas, protams.

izstaigājot puspilsētu, zeķes gandrīz līdz potītēm slapjas. bet zābaki izliekas, ka neko nesaprot, un laimīgi žūst uz radiatoriem.

pēdējā laikā par sev svarīgām lietām klusēju. klusēju pat pēc vīna pudeles.