valtera sīļa "ienāksi uz kafiju" iekš DDT ir viens no tiem gabaliem, kad visi smiekli balstās uz savām iekšējām atmiņām un saviem smiekliem. tāpēc auditorija tik sulīgi spurdz un jūt līdzi. "neviļus trenēta žurciņa"
varbūt sametas žēl četru latu par tikai stundu garu izrādi, bet tad, kad vēl šobrīd tāds pacilāts noskaņojums, maku varētu vērt vaļā vēlreiz. pie tam uznāk vēlme no jaunās šalles izdomāt pušķzvēriņu..

starp citu, viena mana šīgada apņemšanās bija par teātriem - vairāk iet, redzēt un domāt.
un sev par lielu pārsteigumu, laikam esmu uzkāpusi uz takas.