vakar studiju pauzes nolūkos noskatījos vājprātā aprunāto Twilight.
krāsas labas, aktieri pa pusei (bet smuki), sižets ne pārāk baltiem diegiem šūts - var gan pabaidīties, gan nopriecāties.
noteikti es vairs neesmu auditorija, sajutos par vecu, lai ticētu filmas muļķībām. un te ne par vampīriem - tiem es ticu -, bet par to lielo lielo ("mēs tikko pārmijām pusvārdu, es tagad ar Tevi līdz pasaules malai") beznosacījuma mīlestību.