vakar ap iemigšanas laiku kaut kā jocīgi sāku domāt ārpus. sajūta tāda, ka es domāju, par ko austra domā. un pat tad, kad attapos, ka domāju divslāņaini, to turpināju darīt.

vai manu vai, cik sen, cik sen nebiju klausījusies vudstokas ierakstus. pēc tā, kā man tas viss patīk, paceļ un iedur, nesaprotu, kur kādreiz radās vēlme neklausīties.