vakar saruna rimi, minūti pirms desmitiem. satikās gandrīz labi paziņas ar karstvīniem rokās. no pusvārda minūtes laikā (bez tekstiem - kā Tev iet, normāli, kā darbā) novienojās par sniega mierīgajām skumjām. un ļoti viegli atvadījās.

pēdējās dienas tādas gandrīz lielas.
varbūt dēļ lielā sniega, varbūt dēļ barikādēm kino ekrānā, kad austra atkal jūtas maziņa un krēslā sēž nobimbājusies, varbūt dēļ pētersona smukā gabala čellam un klavierēm, varbūt dēļ TB, kad pēkšņi tikai viens teikums un man viss ir skaidrs, varbūt dēļ pavadītas dienas iekš likumi.lv, varbūt dēļ mākslas izsolēm, varbūt dēļ iloveyou, kas uz pieres tiek spiestas bučas. tieši uz pieres, ja? sāpīgi!
varbūt ir iespējams, ka viss varētu būt arī gandrīz labi.