ir lietas, kas mainās.
mainās vietas, bet meitenes ne, mainās ēdieni, bet sarunas ne, mainās papēžu augstums, bet sirsnība ne.
un joprojām var nosarkt.

kādreiz šķita, ka šī ir pasaules skaistākā dziesma. joprojām man viena no tām.
http://yy.lv/download.php?f=178614
labam miegam.

klausoties koncertierakstus, man vienmēr patīk iztēloties, kas notiek uz skatuves, kad ir negaidītas ovācijas.

es šodien izdarīju kaut ko jaunu. tādu darbiski jaunu, bet savā ziņā dzīves praksē apviļātu. un atbildes epasts sākās ar vārdiem super, austra, kas mani dara neizsakāmi lepnu. varbūt no manis kaut kas varētu sanākt?
tāpēc šovakar varēšu pievērsties nākotnes vīzijai - sākt beidzot tās visas sačieptās vudija alena filmas noskatīties..