tātad - sīkumi, bet patīkami jebšu kā no nekā uztaisīt dzimšanas dienu.
austra pucējas pucējas, velk labāko kleitu un labākās krelles liek, ar dažiem grādīgiem līkumiem ierodas arēnā, lai baudītu to, ko dažs labs nosauca par gaidītāko koncertu, skaņas prieku un kā vēl tur. pēc koncerta un visādu bāru apmeklējuma, kas saucās meklējam pazudušo draudzeni, ar atrašanas prieku tiek nolemts pirms tālākām dejām paņemt vienu maziņo iloveyou. no zviedru vārtiem ieraugot pūli, saprotam, ka laikam nekāds maziņais te nesanāks, labākajā gadījumā pāris aliņi. janka mani saķer aiz rokas un saka nāc pie mūsu galdiņa - viņi ir tur! nu labi, vārds pa vārdam un dziesma pa dziesmai, ka attopos aldara ielas vidū uz krēsla. mani met gaisā, skaidrs, ir jau pēc divpadsmitiem, ir viss sācies, mana diena un mans 23. tā islandes grupa dzied savā valodā un es mulstu. vēlreiz vārds pa vārdam un dziesma pa dziesmai, līdz mēs ar janku ap četriem no rīta ejam šiem līdzi uz arēnu rīga. ieskrienu mājās pēc pases un zobbirstes (ātrumā neko citu i neiedomājos) un mēs jau sēžam viņu autobusā, kur viss ar oranžiem ādas sēdekļiem, gultām un dušām. galvā ņirb doma - kas notiks, kad iedzēruma eiforija beigsies? guļam labi, vēl nosmejamies, ka pirmo reizi guļam kopā un guļot šķērsojam robežu.. rīta zobu pucēšana un fakts ir liels - mēs esam Tallinā!
nedaudz smieklu, nedaudz mulsuma un sarunāšanas, kad nākt atpakaļ pēc ieejas aprocēm. viss norunāts un mēs dodamies iekš pilsētas! igaunija nav ārzemes, bet var izbaudīt visu, kas ārzemēm pienākas. rīta mazgāšanos stockmana dāmistabā, roku krēmošanu ar testerīšiem un smaržu paraugu izmantošanu. izejam laukā kā jauni cilvēki. un diena kā diena - ar vectallinu, ar jūru un jocīgām piejūras celtnēm, ar kāju mazgāšanu strūklakās, ar manas dzimšanas dienas vakariņām viduslaiku restorānā, ar biezpiena sieriņiem kārums un cido sulām, ar cien. grupas dalībnieku satikšanu vecpilsētā, ar nebeidzamu piedzīvojuma sajūtu un nemainīgu iekšēju apmulsumu.
islandiešu koncerts iekš rokkafejnīcas kā uz pusi mazākas sapņu fabrikas, bet pleiliste tāda pati kā rīgā. jau zinām, kad iet pīpēt, kad nē. kājas krīt laukā, ir pārgurums un prieks. satiekam pāris latvju puikas, šiem piedzīvojums līdzīgs, viss sarunāts rīgā, vien puikas bij' stopējuši.
pēc koncerta aizčāpojam pie draugiem uz centru un dzeram džinu uz viena vectallinas mājas mansarda dzīvokļa balkona, igauņi blakus istabā spēlē ambientu. un mēs mēģinām aptvert, cik lieli cik lieli viss ir tobrīd!
ar nakts mājām noveicas milzīgi, liela gulta, labs miegs un brokastis jau gatavas. vēl tikai nāvīgi nejēdzīgs stopējiena sākums ar gāzienu kā no spaiņiem un tieši plus 14 grādiem, bet mēs izturam, lai jau pērnavā iedzertu aliņu, nostopētu lieliskus latviešus un kopumā piecās stundās būtu rīgā.
vēl šodien telefons zib no jautājumiem - kā, jūs tiešām aizbraucām uz tallinu kopā ar grupu? un mēs smejoties varam tik teikt, ka jā. tā netīšam sanāca.
tāpēc, mīļie, dzerat alu un ticat, ka dzimšanas dienas tiešām ir maģiskas. *smejas*
austra pucējas pucējas, velk labāko kleitu un labākās krelles liek, ar dažiem grādīgiem līkumiem ierodas arēnā, lai baudītu to, ko dažs labs nosauca par gaidītāko koncertu, skaņas prieku un kā vēl tur. pēc koncerta un visādu bāru apmeklējuma, kas saucās meklējam pazudušo draudzeni, ar atrašanas prieku tiek nolemts pirms tālākām dejām paņemt vienu maziņo iloveyou. no zviedru vārtiem ieraugot pūli, saprotam, ka laikam nekāds maziņais te nesanāks, labākajā gadījumā pāris aliņi. janka mani saķer aiz rokas un saka nāc pie mūsu galdiņa - viņi ir tur! nu labi, vārds pa vārdam un dziesma pa dziesmai, ka attopos aldara ielas vidū uz krēsla. mani met gaisā, skaidrs, ir jau pēc divpadsmitiem, ir viss sācies, mana diena un mans 23. tā islandes grupa dzied savā valodā un es mulstu. vēlreiz vārds pa vārdam un dziesma pa dziesmai, līdz mēs ar janku ap četriem no rīta ejam šiem līdzi uz arēnu rīga. ieskrienu mājās pēc pases un zobbirstes (ātrumā neko citu i neiedomājos) un mēs jau sēžam viņu autobusā, kur viss ar oranžiem ādas sēdekļiem, gultām un dušām. galvā ņirb doma - kas notiks, kad iedzēruma eiforija beigsies? guļam labi, vēl nosmejamies, ka pirmo reizi guļam kopā un guļot šķērsojam robežu.. rīta zobu pucēšana un fakts ir liels - mēs esam Tallinā!
nedaudz smieklu, nedaudz mulsuma un sarunāšanas, kad nākt atpakaļ pēc ieejas aprocēm. viss norunāts un mēs dodamies iekš pilsētas! igaunija nav ārzemes, bet var izbaudīt visu, kas ārzemēm pienākas. rīta mazgāšanos stockmana dāmistabā, roku krēmošanu ar testerīšiem un smaržu paraugu izmantošanu. izejam laukā kā jauni cilvēki. un diena kā diena - ar vectallinu, ar jūru un jocīgām piejūras celtnēm, ar kāju mazgāšanu strūklakās, ar manas dzimšanas dienas vakariņām viduslaiku restorānā, ar biezpiena sieriņiem kārums un cido sulām, ar cien. grupas dalībnieku satikšanu vecpilsētā, ar nebeidzamu piedzīvojuma sajūtu un nemainīgu iekšēju apmulsumu.
islandiešu koncerts iekš rokkafejnīcas kā uz pusi mazākas sapņu fabrikas, bet pleiliste tāda pati kā rīgā. jau zinām, kad iet pīpēt, kad nē. kājas krīt laukā, ir pārgurums un prieks. satiekam pāris latvju puikas, šiem piedzīvojums līdzīgs, viss sarunāts rīgā, vien puikas bij' stopējuši.
pēc koncerta aizčāpojam pie draugiem uz centru un dzeram džinu uz viena vectallinas mājas mansarda dzīvokļa balkona, igauņi blakus istabā spēlē ambientu. un mēs mēģinām aptvert, cik lieli cik lieli viss ir tobrīd!
ar nakts mājām noveicas milzīgi, liela gulta, labs miegs un brokastis jau gatavas. vēl tikai nāvīgi nejēdzīgs stopējiena sākums ar gāzienu kā no spaiņiem un tieši plus 14 grādiem, bet mēs izturam, lai jau pērnavā iedzertu aliņu, nostopētu lieliskus latviešus un kopumā piecās stundās būtu rīgā.
vēl šodien telefons zib no jautājumiem - kā, jūs tiešām aizbraucām uz tallinu kopā ar grupu? un mēs smejoties varam tik teikt, ka jā. tā netīšam sanāca.
tāpēc, mīļie, dzerat alu un ticat, ka dzimšanas dienas tiešām ir maģiskas. *smejas*
skan: sigur ros - 06
ielaisties