es gribētu ticēt, ka laiks ir tikai tikai lineārs, nevis arī ciklisks. savādāk griežos uz riņķi kā veca balerīna pie savas piectūkstošās piruetes, kad visa dzīve iet garām, bet apstāties nevar un tad atrodas bezacu rīti kā šie. pat repeat dziesma katru reizi savādāk cīnās ar mana jaunā tikšķošā pulksteņa pretritmu.
ne ne ne?

šorīt ilgi domāju, kas piestāvētu parastas darba dienas brokastīm, līdz uztaisīju sev pildītas pankūkas ar banāniem, kuras ēdu ar plombīra un ķiršu saldējumu.. heh, tad tikai bezlenču krekliņš un mgmt ausīs - jau strādājam!