man ļoti žēl, ka vakar biju uz tosku. tikai tāpēc, ka reiz, tajos tālajos laikos, biju uz toskas ģenerālmēģinājumu un man tā patika, tā patika! bet vakar. nekā nebija. nekā no tā visa, kas operu padara ne tikai par nošu partitūru.
bet toties varēju acīm ciet līksmot par kavaradosi pirmsnāves āriju, par mīlas tēmu, par skarpijas vadmotīvu, par nolemtības signālu. nu šitā. atsaukt atmiņā un ielikt mūziku vēl dziļāk ailītē "mana mīļākā opera"

šodien ar lielāko mūža veiksmes faktoru nokārtoju itāļu valodu, nokārtoju itāļu valodu.
shēma ir vienkārša.
nedaudz vakar iedzert.
no rīta saprast, ka mājas nekāda mācīšanās nebūs.
saprast, ka arī kondženes lasītavā nekas nesanāks.
iziet ārā.
netīšām satikt draugus.
paēst itāļu restorānā.
pa taisno iet uz ieskaiti.
rakstisko daļu norakstīt.
mutiskajai daļai pieteikties pēdējai un uz dzirdes atmiņu visu samācīties no iepriekš-runātājiem.

lūk. labi man iet.