pasaulē ir lietas, kas padara vispārāki garlaicīgāko mācīšanās procesu par veselām riekšavām smieklu.
grāmata par latvijas mūzikas dzīvi no divdesmitā gada, protams, izdota padomju gados.
pirmajā lapā jau divi ļeņina citāti.
stāsti par to, cik braši latvju komponisti ar mūziku trīsdesmitajos gados izteica savas alkas pēc padomju varas, ka ivanovs savu 'atlantīdu' iecerējis kā stāstu par latviešu dramatiskajiem notikumiem cīņā uz padomju varu, ka komponisti saliedē tautu, rakstot dziesmas kolhoziem, apstiprinot savu lielo mīlestību pret padomju tautu..
izrādās, ka latvijas laikā visi mūziķi bija bezdarbnieki, kas BEIDZOT varēja izpausties simf-orķestrī pie filharmonijas. protams, dibināts 1940-tajā

katrā rindkopā kāds komunista teiciens, "darbaļaužu masas" vai "proletariāta uzvara"

āāā