vislabāk

lai arī zīmīgu skriešanu priekšpavadīta, mana sestdiena un svētdiena ar virsrakstiem "ārpus-rīga", "ārpus-laiks" un "ārpus-stress" pagāja pilnīgi pēc nosaukumiem.
kā pēc plāna, mazie
bet nu es te stāstīšu. ko es tur darīju? o, šāvu ar gaiseni, labāk kā "citi daži labi" ar piecdesmit procentu precizitāti. ō, vēl es gāju pirtī siltumnīcā ar garnelēm, nebūt ne slikti. domā, ka fantazēju? nē nē nē. nopēra mani kārtīgi par visiem grēkiem, vairāk, lūdzu, nedodiet. paga, vēl es nemitīgi šūpojos, man patīk, ka vēderā visu laiku kņudina ne tikai no ābolu pārēšanās. ar rondu - suni, žiperīgāku par mani - pieskrējām jūru. te gan jāsaka, ka "citam dažam labam" ar rondu un kociņu gāja labāk nekā man. toties m dabūja mani siksniņā. spērām pa mušmirēm. arī dziedājām, jā, par ko gan ne. it īpaši pie ziemeļu fortiem, tur, kur pats no sevis dungojas "tālāk aiz vēja ģeneratora..". man uzreiz sagribējās uz dienvidu fortiem to tālo downtehtunnelz laiku dēļ. bet, mīlīši, vēja ģenerators ir satriecošs, liekas, ka aiz katra spārna vēziena mani paķers gaisā. un tik resns, ka apskaut nu nevar. sabēdājos, lūk. vēl kaut ko? hmm, no rīta mazgājot ģīmīti pie ceriņu krūma vienā maiciņā, nevarēja just rudeni. tikai pēcpusdienā tas ielūkojās jaku vīlītēs. avenes no krūma un zemenes no lauka. lūk tā

jauki

darba sapulcē mani paslavē un jau skatos uz citiem darbiem un citām jaun-ākšanām. laikam ar mani dzīvē būs traki, jo man nepatīk silta vietiņa ar zināmām laimīgām beigām. man vajag cīnīties un sevi pierādīt un krist neveiksmēs, lai var viņām kāpt pāri. jo es vienmēr pārkāpju pāri

man šausmīgi nepatīk, ka cilvēki saka 'es iešu vannā', kaut gan domā tikai dušu. vanna ir vanna, tas ir pietiekami liels silta ūdens krājums, kurš ar dažādu sāļu, putu un smaržvielu palīdzību kļūst par citu pasauli. bet duša ir duša, steidzīgs rīts vai mierīgs vakars un nekāda ūdens krājuma, tikai straume