šodien man ir tāda diena, kad es neiešu ne pie viena, pat ne pie kristofera robina.

nē, šodien man ir tāda diena, kad gribas, lai ir vēss, vējains un smaržo pēc rudens,
nevis ka karstums uz zemi velkošs un spiedīgs
lielo džemperu gaidas

rīt celšos ar šampanieti,
nākšu uz redakciju konfektes un otros šampjus dot,
m mani vedīs uz zoodārzu - trešos šampjus dzeršu pie ķīšezera,
vakarā uzšaušu ceturtos uz jumta,
bet tālākos atļauju sev neskaitīt

aha


tad tāpēc ir tā
sēdēju un atcerējos, ka trīs gadus manas dzindzindienas bija manas un rogas, pirms tam mācēju mukt prom uz ārzemēm, un šogad, nieka sešus smieklu gadus pēc pēdējās, man atkal būs dzindzin tikai sev.

tikai smashing pumpkins ar savu landslide dod pa ausīm un atmiņām par tiem pirms-sešiem-gadiem
atkal manī bērns