viens no nozīmīgākajiem gadiem pirm-rindās rakstījās tā.
-
j. ar prieku un niekiem, gaismas pili kalnā, kolhoza cienīgu ķilavmaizīšu un šņabja galdu, akordeonu, vecām platēm, aizsalušu pirtiņu.
f. laikam vislabākā doma, kas man varēja ienākt prātā, ir sāpoša kakla dienā aiziet uz baseinu, šodien esmu samurcīta, saņurcīta un saburzīta jāņoga.
m. arcade fire
a. ooo
m. čau čau
j. akadēmijas pīpētavā, kur šodien iepriekš norunātos laikos sanācām, valdīja īpaši lēns, sāp-rocīgs un nolemts gaiss.
j. vakar sapratu, ka līdz ar Hēga "varbūt viņi derēja", manā dzīvē ir ienācis tikšķošs pulkstenis.
a. aiziet vienai līdz impro teātrim un ieraudzīt vienīgo cilvēku, ko negribas (liktenis ir ļooti asprātīgs), par spīti pēc tam dejot līdz kaut kādiem brazīļu perkusionistiem, aizvilkties līdz kubai un tur palikt visu nakti, neaizvilkties līdz spīķeriem, bet satikt cilvēkus, kas gan iet, gan nāk no turienes - pie tam vienās personās, runāt šķībi greizi krieviski ar kaļingradiešiem, un, protams, apmainīties ar kontaktiem un teikt, ka noteikti uzturēsim sakarus, dzert viskiju no kakliņa un nedabūt sutas no policistiem, dziedāt straiway to heaven uz doma baznīcas trepēm, noteikti domāt, ka joprojām atceros visus 8 pantiņus, un vēl un vēl
s. augusts ir beidzies.
o. atgriezos pret rītu ar pilnu somu fuko grāmatām.
n. es nezinu, vai to ir vērts pieminēt, bet kaut vai tikai sev pieminēt, ka vakar bpp iekš nrja bija absolūti.
d. es kļūstu vienkāršāka un līdzīgāka.
-
šķiet, ka pavasaris bijis izsmeļošs.