manī vienmēr ir savāds miers, ja izplānoju visu nedēļu uz priekšu. saucu sevi par spontānu, kad vienu vakaru neaizvelkos uz kondženi, bet saucu sevi par malacīti, kad pusdienlaikā izdaru trešdienas pēcpusdienai ieplānoto instrumentāciju.
un tad liekas, ka esmu pelnījusi otro ballīti šonedēļ.
šonedēļ, kad gaidāmas vēl četras
jau pucējos
// šodien viena dāma no eiroparlamenta delegācijas klapšķināja acis, rauca pieri un visādīgi spīdēja, līdz beidzot iekliedzās "ak dievs, es nekad mūžā nebiju redzējusi komponistu!"
lielās septīmas - Post a comment