Vienreiz piedalījos klavieru konkursā Bukarestē, un mēs tur kādu nedēļu gājām trenēties uz vietējo konservatoriju, kamēr izrādījās, ka nemaz neesam tur piederošas personas. Izrādās, ka bija jāiet uz mūzikas skolu kaut kur citā pilsētas galā (bet citādi - ej tik droši iekšā, ņem atslēgas pie tantes un dodies spēlēt). Pa ielām brauca gan mašīnas, gan zirgu pajūgi, un kaut kādā parkā varēja noīrēt laivu. Laivojot zem parka tiltiņiem bija jāuzmanās, jo sīkie no augšas visiem lēja uz galvas ūdeni, ko uzreiz atkal skrēja uzpildīt. Es joprojām nezinu, vai gribu vēlreiz tur braukt :D Bet toreizējā bezrūpīgā noskaņa un siltums man diezgan labi patika.