šonakt, nē, no rīta, kad m jau bija devies savās izglītošanās gaitās, tātad,
mana rīta miega laikā sākās karš. un es vienīgā zināju, ka tas būs trešais pasaules karš, citi tikai priecīgi lēkāja apkārt un teica, ka "viss pāriešot". un kad minēju, ka vajadzētu emigrēt, m tik attrauca, ka jauno dzīvokli jau nepametīšot, bet mazā dārziņskolas muzikoloģe krāsoja kāju nagus un aiz lames spiedza, jo viņa, lūk, emigrēšot uz kaliforniju. bet es visa sapņa laikā nemitīgi raudāju, raudāju un raudāju.
lielās septīmas - Post a comment