vakar jaunākais ierāva man acī tā, ka acs bojājumu varēju pati redzēt spogulī.
nu neko, traumpunkts un dakteri. un kas visjaukākais (vienīgais laikam) - acu ārsts uzlika divgadniekam dzīvnieciņu attēlus uz sienas, lai netraucēti apskatītu manu aci, noņemtu sarautās virskārtas eipitālija ķeskas un vispār. izrakstā arī ir minēts, ka “bērniņš” ieskrāpēja.
bet. stāsts par to, ka acs sāpes ir ellīgas, es nokauta pilnībā, ne apetītes, ne spēka, ne līdzsvara. pēc slimnīcas aizbraucu ar riteni (saulesbrillēs pa tumsu!) uz vecāku sapulci, kur ik pa brīdim apraudājos :)

(un vēl vakar šis pats “bērniņš” aplēja datoru ar sulu, otrais zudušais dators mēneša laikā)