Ļoti, ļoti sen, tas bija bērnībā, braucot uz sporta nometni Černavcos, uz dienu turpceļā un atpakaļceļā nācās pabūt Ļvovā. Man ļoti, ļoti patika Ļvovas vecpilsēta, arhitektūra, sajūtas. Černavcos savukārt man palicis atmiņā augļiem bagātīgais tirgus un pie tirgus gados vecas ubadzes viscaur melnās drānās. Ļoti par to brīnījos, jo Latvijā PSRS laikos ubagot tak nedrīkstēja. Bet tās ubadzes nebija ne noplukušas, ne dzērājas, ne uzmācās. Ļoti mīlīgas večiņas viscaur melnā stāvēja klusu pie tirgus ieejas ar nedaudz pastieptām rokām.