šodien sniega priekšpusdienu pavadījām dārzā un es īstenoju senu sapni - slēpot pa dārzu. wow! temps ir stipri lēnāks kā Īstā Trasītē (daudz pagriezienu; tad jātupstas, lai kapuce neaizķeras aiz ābeles), bet trīs kilometrus savācu.
un kamēr es to, tikmēr Ūpis pirmo reizi uz slēpēm. nenormāls ķeneris, visu saprata un uzreiz priecīgs sekoja man pa špūrīti. kur viņam tādi sportiskie gēni, nav ne jausmas.