rudens manī ieliek krāsas, ka nemetās. bet es tik ļoti nogurstu no šitā visa oranžā un zaļā ap mani, ka jāsāk sevi rāt ašajiem lēmumiem skapja durvju priekšā.
ja vēl apkārt būtu katra "īstā" latvieša rudens - sigulda.. *nopūšas*

manī ir šausmīgi daudz automātikas, pie karlsona joprojām gribas iet caur rektorātu, no rītiem kājas nes uz kondženi, lai arī dienas no tās ēkas man mēdz būt brīvas

un nekad netici fonotēkai