| |
|
| 12:56am 17/06/2018 |
| |
|
music: Sufjan Stevens — Come on! Feel the Illinoise! Part I
|
Taks! Taks! Taks!
Nevaru vairs normāli paklausīties Sufjan Stevens, jo ar viņa mūziku rodas pārāk spilgtas asociācijas.
Man no novembra līdz aptuveni janvārim bija viena čiepa. Viņa bija pilnīgi stulba, atceros, ka gadu mijas pasākumā viņa ar saviem stulbajiem izteikumiem iestarpinājās jau tā stulbā sarunā starp stulbiem cilvēkiem (tostarp un GALVENOKĀRT mani).
Bet katru reizi, kad klausos “Illinoise”, man prātā ienāk ļoti spilgtas bildes ar mūsu kopīgajiem piedzīvojumiem. Piemēram, decembrī, kad bija putenis, sals, utt., mēs dzērām bamsli (jo ko gan citu mēs varētu dzert) Āgenskalnā pie arodskolas. Tur arī palikām kādas 4 stundas, sadevušies rociņās un pilnīgā pipelē.
Tā nu mēs pavadījām tos divus, trīs mēnešus— dzerot un dzerot, un dzerot.
Laikam, beidzu ar viņu runāt, jo sajutos kā absolūta miskaste, kad pavadīju laiku ar viņu. Tiešām bija traki! Tagad, uz to atskatoties, saprotu divas lietas:
1. Vajadzēja klausīties draugos un netusēt ar viņu. Man kāds tajā laikā diezgan tuvs draugs teica, ka viņa ir pilnīga miskaste un es varu ko labāku sazīmēt. Bet nu vot kā neklausījos šajā viedajā padomā.
2. Man bija daudz labākas lietas par viņu tajā mirklī. Es nedomāju kaut kādas čiepas vai meičas, bet vispār— man bija daudz ko darīt, un viņas dēļ to neizdarīju.
Ātrais Zēn’, kādēļ par šo stāsti branča skvadam un pārējiem cibotājiem?
Ā!
Es pirms 3 minūtēm viņai uzrakstīju, vai viņa tuvākajā laikā negrib ieķert aliņu.
Hmmm.... |
|
| |
|
Read 4 - Post |
| |
| Muzons |
|
| 01:00pm 17/06/2018 |
| |
Izdomāju, ka katru mēnesi varētu uztaisīt tādu nelielu atskaiti par to, ko klausos. Nezinu, vai tiem nabadziņiem, kuri šito lasa tas interesē, bet man vienmēr patīk pastāstīt par mūziku, kas man patīk.
Šis arī būtu ļoti viegli izdarāms, jo last.fm visu atskaiti principā saliek kopā pats.
Tātad...
1. Oneothrix Point Never — Age Of
Tiešām fantastisks albis, es esmu nenormālā kaifā, kad klausos “The Station”, “Black Snow”, “Same”.
2. Arca — Mutant
Jā, šo albumu esmu klausijies vairāk kā 100 reizes, bet man tas neapnīk. Es jau rakstīju, ka klausos Arca — Mutant, kad jūtos labi, nezinu, ko no tā var secināt, bet kaut ko noteikti var.
3. Maxo Kream — The Persona Tape
Nekas mani nepamodina tik pat labi un ātri kā slazda mūzika. Tādēļ arī šo klausos, apslēptu iemeslu nav.
4. The Savage Young Taterbug — Shadow of Marlboro Man
Nezinu, kādēļ šo klausos, jo parasti man dziļu nepatiku rada country, western utt., bet šis albums šķiet ļoti nomierinošs. Ja, piemēram, Arca vai OPN manī rada interesi, jo nespēju paredzēt, kā skaņa/dziesma attīstīsies, tad šis manī rada patīkamu un maigu drošības sajūtu, jo dara tieši pretējo.
5. Richard Dawson — Peasant
Interesanti, ka šis albums ir veltīts dzīvei viduslaikos. Resp.- tiek aplūkoti vairāki dzīves aspekti šajā laika periodā. Man arī dikti patīk eksperimentālais Ričarda kompozīcijas stils. Un man zossādiņa uzmetas, kad viņš cenšas ar balsi uziet augstākā oktāvā.
Tas nu būtu viss.
:) |
|
| |
|
Read 3 - Post |
| |
|
|