atlants' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Monday, April 28th, 2025
| Time |
Event |
| 7:44a |
anna bezmiegs bija TV iepazīšanās šovā, riktīgi jutu viņam līdzi un gribēju, lai viņam sanāk iepazīties ar veceni | | 8:28a |
Tas ko es šeit redzu varētu tikt aprakstīts kā izmisīga smirdēšana - visi leitesti pilni ar drazu un cik es saprotu šoreiz tas nav psihiskais slimnieks bet saujiņa aptrakušu kreisīšu.
manam racionālajam prātam skaidri redzams, ka viņi:
a) pievērš sev uzmanību;
b) aizdirš publisko diskusiju platformu;
c) izmanto šo paņēmienu kā rīku politiskās varas pārņemšanai.
Viss ir politisks, elpot ir politiski, ēst ir politiski, pat fiziski pastāvēt ir politiski. Zīmīgi, ka šī veida publikai patīk viss kas cilvēkus apdullina un veicina bara instinktu: kreisā politika, masu pasākumi, skaļa mūzika, narkotikas, sporta automašīnas, LGBT praidi, zirgu skriešanas sacensības. Tātad viss kas nogalina domāšanu un patstāvību. Ja kāds to kritizē, tad uz viņu kviec ka viņš ir slikts, liekēdis, nedara savu darbu un vispār būtu jākancelē. | | 8:53p |
another day another pipedream | | 8:53p |
Creating this sunshade in space was estimated to cost in excess of US$130 billion over 20 years with an estimated lifetime of 50-100 years. Thus leading Professor Angel to conclude that "the sunshade is no substitute for developing renewable energy, the only permanent solution. | | 8:58p |
Ideja par kosmisku saules aizsegu paredz izvietot starp Zemi un Sauli milzīgu konstrukciju vai daļiņu mākoņus, lai samazinātu saules starojuma daudzumu par aptuveni 1–2%, tādējādi pazeminot globālo temperatūru par apmēram 1°C. Šāds aizsegs tiktu novietots apmēram 1,5 miljonu kilometru attālumā pie Lagrandža punkta L1. Tehniski šāds risinājums ir iespējams. Ir ierosinātas dažādas koncepcijas, piemēram, miljoniem mazu satelītu, kas kopā veidotu aizsegu, vai viena milzīga plāna struktūra. Materiālu prasības būtu ārkārtīgi stingras – nepieciešami viegli, izturīgi un pret starojumu noturīgi materiāli. Šobrīd šādas tehnoloģijas pastāv tikai teorētiskos aprakstos vai nelielos izmēģinājumos. Ekonomiski projekta izmaksas pārsniegtu triljonus eiro. Pat ar optimistiskiem scenārijiem, piemēram, atkārtoti izmantojamiem smagās kravnesības nesējiem, tā īstenošana aizņemtu vairākus gadu desmitus. Turklāt pastāv ievērojami riski – jebkura sistēmas kļūme vai sabrukums varētu izraisīt katastrofālas sekas uz klimatu. Šāds risinājums nerisina klimata pārmaiņu pamatcēloni – siltumnīcefekta gāzu uzkrāšanos atmosfērā, kā arī neatrisina ar to saistītas problēmas, piemēram, okeānu paskābināšanos vai bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Tāpēc saules aizsegs tiek uzskatīts par ārkārtas līdzekli, nevis alternatīvu emisiju samazināšanas politikai. | | 9:51p |
CO₂ absorbēšanas iekārtas jeb DAC (Direct Air Capture) pašlaik tiek uzskatītas par potenciālu rīku klimata pārmaiņu mazināšanai, taču to reālais pienesums ir stipri ierobežots. Šādas iekārtas ir ārkārtīgi dārgas – izmaksas par vienas tonnas CO₂ izņemšanu no atmosfēras svārstās no 600 līdz 1000 eiro. Turklāt pašreizējie projekti spēj absorbēt tikai nelielu daļu no cilvēces ikgadējām emisijām: piemēram, Climeworks lielākā iekārta "Orca" Islandē gadā savāc aptuveni 4000 tonnas CO₂, kamēr pasaules emisijas pārsniedz 35 miljardus tonnu gadā. Šāda tehnoloģija vēl nav mērogojama globālai problēmas atrisināšanai – nepieciešamā enerģija, materiāli un infrastruktūra būtu milzīga un šobrīd nepastāv. Pat straujas attīstības gadījumā DAC sistēmas varētu spēlēt tikai papildinošu, nevis galveno lomu klimata stratēģijā. Ņemot vērā šos faktorus, CO₂ absorbēšanas tehnoloģijas nav aizvietojums tādām plaša spektra politikas iniciatīvām kā Eiropas zaļais kurss, kas paredz emisiju samazināšanu avotā, enerģētikas pāreju, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu ekonomikas restrukturizāciju. Paļauties tikai uz tehnoloģiskiem risinājumiem būtu riskanta ilūzija, kas varētu novest pie problēmas padziļināšanas, nevis atrisināšanas. | | 9:53p |
Atomelektrostacija nevar vienkārši apstāties kā elektriskā ierīce. Pat pēc reaktora izslēgšanas tas turpina ražot ievērojamu pēcizslēgšanās siltumu, kura novadīšanai nepieciešama pastāvīga ūdens cirkulācija. Dzesēšanas sistēmas darbībai nepieciešama elektroenerģija, un bez tās dzesēšana apstājas. Ja elektroapgāde tiek pārtraukta un rezerves ģeneratori nedarbojas, temperatūra reaktorā sāk strauji celties. Tas var novest pie degvielas stieņu kušanas, ķīmiskām reakcijām ar sprādzienbīstamu ūdeņradi un radioaktīvu vielu noplūdes vidē. 2011. gadā Fukušimas Daiichi AES Japānā zemestrīces un cunami dēļ zaudēja gan ārējo elektroapgādi, gan rezerves dīzeļģeneratorus. Tā rezultātā dzesēšanas sistēmas pārstāja darboties, notika reaktoru pārkaršana, ūdeņraža sprādzieni un nopietna radioaktīva piesārņojuma izplatīšanās. Elektroenerģijas zudums atomelektrostacijā, ja nav tūlītēju efektīvu rezerves sistēmu, var pārvērsties par katastrofu dažu stundu laikā. | | 10:05p |
Atlanta ciba – labākā vieta gudrām diskusijām. | | 11:12p |
Ideja apvienot kosmisko saules aizsegu ar elektroenerģijas ražošanu kosmosā izklausās iespaidīgi, bet realitātē pagaidām ir tīra zinātniskā fantastika.
Kosmiskās saules enerģijas (SBSP) koncepts tiek apspriests kopš 70. gadiem, taču vēl esam ļoti tālu no reāli funkcionējošas lielas sistēmas. 2023. gadā Caltech MSSI projektam izdevās nodot uz Zemi tikai niecīgu enerģijas daudzumu. Lielāka mēroga realizācijai būtu vajadzīgas milzīgas konstrukcijas orbitā, ļoti precīza mikroviļņu vai lāzeru pārraide un droša uztveršana uz Zemes.
Projekta izmaksas šobrīd tiek lēstas simtos miljardu dolāru, turklāt pastāv bažas par mikroviļņu starojuma drošību cilvēkiem un iespējamu tehnoloģijas militarizāciju.
Lai gan ideja ir interesanta, tā pagaidām ir pārāk dārga, tehniski nedroša un tālu no praktiskas pielietošanas globālu problēmu risināšanai. Kā jau daži no atjautīgākajiem komentētājiem paspēja norādīt – daudz prātīgāk un samērīgāk šobrīd būtu turpināt attīstīt atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas šeit pat uz Zemes. Nav jādodas kosmosā, lai uzstādītu saules baterijas! | | 11:45p |
Tieši tā – ja vēlaties nevis apsaukāties, bet apmainīties ar viedokļiem un argumentēti diskutēt, nāciet uz atlanta cibu. Visi domājoši cilvēki tiek laipni aicināti, bet troļi – banoti. | | 11:56p |
Es uzskatu, ka Zaļais kurss nav kļūda. Galvenais iemesls: pasaules energosistēma nav tikai "inženiertehniska" problēma, tā ir arī politiska, ekonomiska un sociāla. Tehniskas iespējas jau sen ir, bet jautājums vienmēr ir par to, kā tās īstenot globālā mērogā, ņemot vērā sabiedrības intereses, resursus un riskus.
Par AES (atomelektrostacijām): jā, tās spēj ražot daudz enerģijas ar mazu CO₂ nospiedumu. Bet AES būvniecība ir ārkārtīgi lēna un dārga (vidēji 10–15 gadi, ar milzu pārsniegumiem budžetā). Tas neatrisina problēmu pietiekami ātri, lai turētu līdzi klimata izmaiņu dinamikai. Vēl vairāk – publiskā atbalsta trūkums un drošības riski (skatīt jau manis minēto piemēru ar Fukušimu, kas ironiskā kārtā šodien ir aktuāli dēļ situācijas ar elektrības pārrāvumu) padara jaunu AES būvniecību politiski ļoti sarežģītu. Rezultātā AES vienas pašas nevar glābt situāciju.
Atjaunojamie resursi (vējš, saule, hidro) ir būtiski tāpēc, ka tos var ātri izvērst, salīdzinoši lēti, decentralizēti un ar zemu riska profilu. Jā, tie nav ideāli, bet kopā ar uzkrāšanas tehnoloģijām un tīkla modernizāciju tie reāli jau šodien palīdz samazināt emisijas daudzviet pasaulē. Un tas notiek krietni ātrāk nekā jaunu AES projektu pabeigšana.
Par elektroauto un citu Īlona Maska pseido-futūrismu: elektroauto nav brīnumlīdzeklis. Jā, tie palīdz samazināt lokālās emisijas, bet ražošanas ķēdes (īpaši bateriju iegūšana) ir ļoti resursintensīvas. Litijs, kobalts, niķelis – tas viss nāk ar milzīgu vides un sociālo cenu, īpaši Globālajos Dienvidos. Pie tam, pāreja uz elektroauto neko nemaina pie fakta, ka pilsētvides pārblīvētība, infrastruktūras problēmas un pārmērīga autotransporta atkarība paliek. Tā vietā, lai akli fokusētos uz elektroauto, daudz ilgtspējīgāka pieeja ir uzlabot sabiedrisko transportu, veidot kompaktākas pilsētas, samazināt nepieciešamību vispār pārvietoties ar personīgām mašīnām.
Tāpēc Zaļais kurss ietver plašu pasākumu klāstu: atjaunojamie energoresursi, energoefektivitāte, ilgtspējīga pilsētu plānošana, inovācijas arī rūpniecībā un transportā. Tas nav ideāls plāns, bet tas ir reāls un daudzpusīgs mēģinājums pieiet problēmai sistemātiski, nevis cerēt uz kādu brīnumtehnoloģiju nākotnē. |
|