Ata Atmiņu Arhīvs - 100snt

Stāvēju pieturā un puzdienoju, kad pie manis pienāca kāds nosmulējies tipiņš un norādīja uz savu galvu, veicot kustību, kas liecināja, ka ar viņu viss nav labi. Ieskatījos lapiņā, kuru viņš demonstratīvi turēja rokā - tur bija rakstīts visai standartizētais teksts, ka tās autors ir ne tikai apveltīts ar skaistu un viegli salasāmu rokrakstu, bet arī mēms, stulbs no dzimšanas un visādi citādi nelaimīgs. Tā kā beigās bija lūgums iedot 20snt, izvliku no kabatas random monētiņu, kas izrādījās 100snt un pasniedzu to viņam. Rezultāts pārsniedza cerēto: ar apbrīnas vērtu bļāvienu viņš sagrāba latu un paklanījās gandrīz līdz zemei, tad, triumfāli pacēlis vienlatnieku sev virs galvas un izaicinoši gavilējot savā dīvainajā valodiņā, viņš iejuka pieturas pūlī. Heh, tas bija to vērts :)