Ata Atmiņu Arhīvs - Savtiigs luugums Laurinjai :)

Apmaaciibu laikaa bija viens briidis, kad tie ebreji saaka iedziljinaaties spektra maskaas un multipatha noveershanas tehniskajos aspektos, un es saaku garlaikoties. Tad man ienaaca praataa paaris rindinjas, kuras veeleejos pateikt Laurai jau toreiz, kad mees iepazinaamies.
Taatad:

Dzīves laime ir izvairīga,
Tāla tā kā miglā tīts krasts.
Siltums manī nu jau ir zudis -
Saules stari, tie sirdī dur.

Staiga tumsa dvēseli tīsta
Auksta kā negribēts skūpsts.
Sniegputenis iekšā man griežas,
Saules stari kā lāstekas dur.

Vientulība brīžiem šķiet laba,
Piliens indes dažreiz palīdz.
Tomēr tagad neesmu vairs drošs -
Saules stari man dvēselē dur.

Mūza gaišā, dāvā man glāstu,
Jo zinu, tavos spēkos tas ir.
Iedegt mani no jauna tu vari,
Saules starus lai baudītu es.