Ata Atmiņu Arhīvs - Negantās baktērijas

Pastāstīšu par kādu šausminošu notikumu.
Tas bija šausminošs.
Ne tikai man, bet arī apkārtējiem. Iesēdos trolejbuā un nevarēju saprast, kas tik drausmīgi ož pēc kaut kā miruša un nolādēta. Ar aizdomām piesātinātu skatienu paskatījos uz savu blakussēdētāju, kura veltīja man tieši tādu pat skatienu. Nu neko - braucām smirdoņā. Tikai tad, kad gandrīz pamanāmais smakas mākonis bija mani pavadījis uz ofisu, sapratu, ka vainīga ir mana soma. Tā kā tajā neko nebiju licis, mans analītiskais prāts nekavējoties noformulēja skaidru atbildi - vainīgs ir kaķis!
Tikai vakarā, stāvot pārpildītas pieturas no cilvēkiem dīvaini brīva laukumiņa vidū, es nolēmu tomēr ielūkoties somā un priekškabatā uzgāju mūžsenus Stockmann siera salātus, kurus tur reiz tur bija iebāzusi Laura ar nolūku notiesāt tos mājās.
Aaaah!