Astora

kritiens uz grīdas un strauji sirdspuskti. vai tiešām es būšu tante??
tauta, ko jūs steidzaties ar tiem bērniem????????????????

absolūta noskaņa uz mācīšanos.
esejas. referāti. pilna galva. bet par brīnumu, man patīk. :)

bāc eu, es jūtos samīlējusies. šodien pieceļos no rīta un smaidu par sūdiem. pat sapņi naktī bija rozā. nu sviests johaidi. bet man patīk tā sajūta.
un neceriet, rozā nevilkšu : melnu ar sarkanu, pēc nolikuma, kā parasti, kā vienmēr.
viss, jātaisas ceļā pie mīļuma, tikai 150km no mana vēsturiskā ciema, kur atrodos šobrīd. un vēl noskaņoju sevi uz eseju rakstīšanu. še tev , man jau sirds klauves metas un esejas pagaidīs, nodošanas termiņš vēl trīs nedēļas. nesaspringšu.
izbaudīšu mirkli. nelielu prāta un sirds lidojumu.

fonā gothic doom .skaisti.
atmiņas. par laiku, kad braukāju pa folkloras un viduslaiku pasākumiem. dūdas, senās aproces. Senatne, daudz daudz senatnes.
ak, Tu ,nostaļgija ,kāpēc neliec man mieru.

sāk patikt black metal, agrāk nepatika, pietika ar gotiem, folku un vēl šo to tāmlīdzīgu ...
what`s up????

patīkamas ilgas .patīkams rīts, kad blakus nav tukšums. tā patīkami un mīļi .

hemmmm kurš ar mani gribētu iet iedzert kādu tēju/ paēst pusdienas vai ieraut pa kādam alutiņam??

kā sacīt, draugu, paziņu /jaunu vai vecu par daudz nekad nav

:))

nevar pierast pie tik daudz uzmanības no mīļotā, viņš ir tomēr īsts jaukums.
tagad, kad viss ir daudzmaz okei, nevaru pierast ,ka ir okei. Kad bija slikti, tas šķita normāli, tagad, kad sūdzēties būtībā nav ko, tad šķiet, nu bāc : vai esmu pelnījusi to, ka ir arī labi.
Dīvainā kārtā parādījusies zināma cilvēk` un pasaules mīlestība. Un viņas ir daudz.
Njā, laiks nav aizskrējis pārāk tālu, bet tik daudz kas ir mainījies. Bāc ku daudz. ...

sajūta, ka ir pēc kā skumt, jau arī ir patīkama.
bet sajūta, ka satikšu viņu rīt, ne šodien, ir tāda patizla.
bet jebkurā gadījumā ,jūtos garīgi dzīva

jāuztaisa apvērsums
jāpiedzeras vienai

tikai tāpēc ka nav kompānijas neiešu uz sev ļoti mīļas grupas koncertu, absolūts sviests. pat asaru notraucu
:((((((((((((((((((

kāpēc veči bremzē johaidi?????

jau ilgu laiku posmu esmu secinājusi :
man draugu nav, ir tikai paziņas. grūtā brīdī allaž būšu viena, jo citiem manas bēdas škitīs tikai apsmiekla vai uzjautrināšanās vērtas.
šajā pasaulē jūtos kā nezāle rožu laukā.
prozit. alus un metāls ir vienīgais, kas vēl daudzmaz tur pie dzīvības.

izmisīgi meklēju kompāniju 24. novembrī uz Skyforger
bāc, ja jāiet vienai
pizgec

arī vienam būt ir labi
un jo ilgāk viens, jo vairāk pie tā pierod.
a bet skaisti, mans vecmeitas statuss man jau sāk pat patikt
:))

es jutu ka mani ieplust dveselisks aukstums. visas emocijas sasalst un driz es nejutishu vairs neko.
man ir viss ko velejos materiali, bet neka ko esmu velejusies garigi

arī gaišie reiz kļūst tumši
tuma ir stiprāka par gaismu, tā ir.
vājie padodas tās pretīgajam valdzinājumam.
dzīve miskastē : nožēlojama, grumbuļainai, sāpēm pilna.
prieka nav, saules vietā tiek gaidīts lietus un drēgnums.
katrs aiziet savu lemto ceļu, laimīgs kļūstot
cits nokrīt miskastē, lai tur arī gulētu smiltīs un dubļos.
kas teica, ka eņģeļi nekrīt
un kā vēl
vājums ir visos, tikai kas tam ļaujās.
man kāja paslīdēja un ļāvos, laikam par daudz.
bet katram jau savs, katram ...

neveiksmīga dzīve mani mīl un pie tām esmu pieradusi tik ļoti, ka jo sliktāk jo labāk. utopija. pohuj, viss ir pohuj.
rīt jaaizveļas pēc melnās matu krāsas, ceru, ka sanāks piķis.

divas dienas sen tik super nebiju tusējusi. eh..nju var laisties miegā un cerēt, ka kaut kad vēl varētu būt tāāāādi mirkļi :))