arī gaišie reiz kļūst tumši tuma ir stiprāka par gaismu, tā ir. vājie padodas tās pretīgajam valdzinājumam. dzīve miskastē : nožēlojama, grumbuļainai, sāpēm pilna. prieka nav, saules vietā tiek gaidīts lietus un drēgnums. katrs aiziet savu lemto ceļu, laimīgs kļūstot cits nokrīt miskastē, lai tur arī gulētu smiltīs un dubļos. kas teica, ka eņģeļi nekrīt un kā vēl vājums ir visos, tikai kas tam ļaujās. man kāja paslīdēja un ļāvos, laikam par daudz. bet katram jau savs, katram ... |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |