Astora

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
jau ilgu laiku posmu esmu secinājusi :
man draugu nav, ir tikai paziņas. grūtā brīdī allaž būšu viena, jo citiem manas bēdas škitīs tikai apsmiekla vai uzjautrināšanās vērtas.
šajā pasaulē jūtos kā nezāle rožu laukā.
prozit. alus un metāls ir vienīgais, kas vēl daudzmaz tur pie dzīvības.
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry

* * *
[User Picture]
On 9. Novembris 2006, 19:36, [info]simri commented:
Cilvēks piedzimst un nomirst viens. Un viņam nav citas izvēles kā vienīgi sadzīvot, samierināties ar to un pierast.
* * *
[User Picture]
On 9. Novembris 2006, 23:06, [info]hazy_nothing commented:
patiesi vaardi!
* * *
[User Picture]
On 10. Novembris 2006, 10:20, [info]aivars_liepa commented:
Taisnība ir, bet mēs jau visi turam visus zināmā atstatumā, baidoties pielaist kādu pārāk tuvu, jo tas kas ir pārāk tuvu pienācis, tas vissāpīgāk arī iedzels, kad nodos... Un meitenes arī nodod...
On 10. Novembris 2006, 11:47, [info]astora replied:
visi nodod
[User Picture]
On 10. Novembris 2006, 12:17, [info]aivars_liepa replied:
tikai meitenes nez kāpēc uzskata to par savu prerogatīvu
* * *
On 13. Novembris 2006, 18:44, [info]kills commented:
Tu man atgādini mani pašu pirms pāris gadiem, kad mūzika tika klausīta smagāka un alus dzerts tumšāks
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry