Patiesībā dažāda kalibra neonacisti, nacionālisti un citi, līdzīgi dzīvnieciņi mani pārsteidz nevis ar saviem apgalvojumiem (neko jaunu uzmurgot šie izstrādājumi tikpat nespēj, vien atgremot laimīgā kārtā sen pīšļos pārvērtušos encefalopātu slapjos sapnīšus), bet gan ar to, ka izskatās, ka šiem apgalvojumiem viņi arī tic.
Dažādas stulbas idejas jau var ģenerēt līdz vājprāta bezgalībai arī vienkāršai sevis izklaidēšanai, lai nav pavisam garlaicīgi braukt ar Vilcienu, taču šī ticība šķiet kaut kas savā ziņā tik neizskaidrojams, ka rada patiesu vēlmi ar skalpeli atplēst vaļā tamlīdzīgu eksemplāru smadzenes, lai paskatītos, vai gadījumā tur nesēž kāds līdz galam nojūdzies rūķis ar hitlerūsām un nespaida podziņas.
Pretīgi.