Nav šim nosaukuma
Man brīžiem liekas, ka tikai mīlošs cilvēks ir brīvs. Tā pavisam brīvs sevī kā spārnos.
|
Nav šim nosaukuma
Man brīžiem liekas, ka tikai mīlošs cilvēks ir brīvs. Tā pavisam brīvs sevī kā spārnos. |
|
|
Es nezinu, kas ar mani noticis, bet tik loti gribas redzet pasauli, redzet arvalstis, prom prom prom no visa.. |
|
|
Negribas melot, bet tada sajuta, ka Latvija atgriezties negribas. Ne, nejau ekonomiska krize, nejau nauda, nejau darbs. Man Latvija ir gana normala dzive un dzivoju pietiekami normali, bet nezinu kapec, kapec, bet citur pievelk un velk vairak. Nejau del naudas, bet del sajutam un sirdi. Ai, sovakar esmu bez garumzimem, ne velti, nav manam kompim garumzimju un mikstinajumu, jaiztiek, lidz atgriezisos Latvija. Ja, diemzel atgriezisos un un diemzel uz paliksu. Ekhh...ta tada noputa, godigi sakot, diemzel, bet negribas. Ja ja, dzimtene zinu, bet ka melot sev par dzimteni, nu ka vispar var melot? Bezmaz vai to vispar vajag? Nr, lai mani nopel, bet nemelosu un teiksu, ja, sobrid nevelk uz dzimteni, nu nemaz, kaut te man iet sudigak ka tur. Suds ar to, es sobrid dzivoju sava sirds rajona. |
|
|
pārvarēt bailes
Saka, ka bailēm jāpaskatās acīs. Jā, es paskatījos. Šoreiz tās bija netikai bailes, bet arī zobu dakteris. Brīdī, kad devos uz viņa kabinetu, man šķita, ka limfa cilājas ne pa jokam. Aizgāju gan pie higiēnista visupirms. Arī bailes. Tomēr vienā brīdī kaut kas manī notika un iestājās pohujisms, kas mijās ar prieku. Beigās tam visam bija patīkams rezultāts- man iepatikās tā procedūra. Lai Dievs dod, ka tā būtu pie paša zobu daktera. Ai ai ai :p |
|
|
ekh, ja mani lauki būtu tuvāk Rīgai, es tur pārvāktos dzīvot. bet tie ir aptuveni 120 kilometri no tās... |
|
|
kokle, basģitāra un mana istaba.
Pārskatot to, kas istabā, secināju, ka man aizķērusies basģitāra, tā arī to spēlēt iemācījusies neesmu, šķiet, ka tuvākajā laikā arī netaisos pat. Vēl, kokle, ko man svarīgam cilvēkam dāvināja Mārtiņš Brauns, ņemot vērā šī cilvēka svarīgumu, tā kokle ir piemiņas rekvilija, ko nepārdošu, jo pēc tā cilvēka nāves tas ir sevišķi svarīgi. Ai, es kā suns uz siena kaudzes, pati nelietoju, ar citiem nedalos. Bet nē, izdomāju, pielikšu to kokli tā, lai priecē acis, uzlikšu Latvijas karodziņu un piesiešu klāt savu vecvecvecvec...mammas austo Krustpils jostu. Un mana istaba būs tautiska, nu okei, kompis visā šitajā gan neiederās, bet tas štrunts, tas piedodams, kā nekā 21. gadsimts :)) |
|
|
Veselu mūžību te nav būts. Man sava dzīve, klabam savējā. Viss iet uz priekšu, viss mainās. Ir tik daudz daudz kas mainījies. Pa kalniem, pa lejām, caur asarām un priekiem. kā omītes šlāgeros- "un tā ir dzīve, burvīgā dzīve", pilna asarām un priekiem- manējā :)) |
|
|
Iemetu acis, lai ielūrētu savos bijušos džekus un vīriešus. Pilnīgi kauns palika, cik kādreiz biju dumja, vispār ar tādiem kadriem ielaižoties :D To sauc par jaunības stulbumu un deģenerācijas augstāko virsotni. Jo tālāk eju, jo arvien vairāk atskārstu, cik daudz glupu un nevajadzīgu lietu ir sadarīts, bet laikam jau ne velti dzīvo dzīvē dzīvu dzīvi un mācies mācies mācies....Līdz ārprātam. Paies zināms laiks un par šodienu es pasmiešos. Ne vainas ;) |
|
|
Melanholisks prieks un pavasaris. Rāms, pavisam rāms un mierīgs visapkārt. Vētru negaidu. Ne klusums pirms vētras, nekādā veidā. |
|
|
Lētie latviešu šovu
Mani apbrīno cilvēku kāre uz lētiem šoviem. Viss tiek radīts šoviem. I "Tautas balss" atļaujas nolaizties līdz šī populisma slavināšanai. Nekāda liela māksla un skaistums tajos nav. Prasta dupša grozīšana tiek parādīta kā bezgaumības kalngals. Kas atgādina katru otro popmūzikas "songu". Un cilvēki kā dulli, jo dzied ar zvaigzni, dejo ar to, vēl zvaigzne dosies uz Eirošovu, ideju netrūkst. Vai mums ir nepieciešams šis lētais amerikānisms? Nu nesakiet, ka tajā ir māksla. Nu tā nav māksla, bet parasts šovs kādā tur nestilā. Par ko sajūsmināties? Un maksāt par to naudas lielas, rādīt tās daiļavas visos dzeltenās preses žurnālos, kas ar ko mašīnā gulējis, kas ar ko bučojies un kas no kā atvadījies. Tad tagad tā ir tā ir jaunizceptā "māksla"??? |
|
|
ziemassvētki man ir allaž smags laiks. īpaši un ļoti smags...ja izdzīvošu šo, būs okei, nākamā personības krīze gaidāma dzimšanas dienā. vēl tikai divas dienas jāpaciešas, lai justos labāk juhuuu |
|
|
pieprasu atbildi
Nesaprotu, kas ir TIK pievilcīgs večos ar gariem matiem. Allaž atskatos. Pašas vecim arī tādi smuki spīdīgi lokaini mati. Uhhhh kā patīk. Ja iedomājos, ka viņš tos nogrieztu, metas šķērmi, jo tad šķiet, ka man būtu cits vecis- krietni citāds. Viens paziņa palika par skūto, dabūju pat ierēkt, jo viss skats kā pazuda tā uz neatgriešanos, fasāde pagalam. Kur tur tā pievilcība paslēpusies, matos vecī vai abos ?? |
|
|
Politika mani besī, bet jo vairāk es to nevaru ciest, jo vairāk par to interesējos. " Amorāls pizģec " |
|
|
cilvēki dara visu ko, tāpēc man šķiet, ka vajag saraut. raut un saraut. uz priekšu kā tankam iet, līķus apejot. uz priekšu. negribu būt pakaļā. runa ir par karjeru |
|
|
brīžiem kādu mīlam tā, ka nespējam izsacīt. ne vārdiem vietas, ne sajūtas kā paust. kaut kas vārdos neizsakāms, brīnišķīgs... |
|