Negribas melot, bet tada sajuta, ka Latvija atgriezties negribas. Ne, nejau ekonomiska krize, nejau nauda, nejau darbs. Man Latvija ir gana normala dzive un dzivoju pietiekami normali, bet nezinu kapec, kapec, bet citur pievelk un velk vairak. Nejau del naudas, bet del sajutam un sirdi. Ai, sovakar esmu bez garumzimem, ne velti, nav manam kompim garumzimju un mikstinajumu, jaiztiek, lidz atgriezisos Latvija. Ja, diemzel atgriezisos un un diemzel uz paliksu. Ekhh...ta tada noputa, godigi sakot, diemzel, bet negribas. Ja ja, dzimtene zinu, bet ka melot sev par dzimteni, nu ka vispar var melot? Bezmaz vai to vispar vajag? Nr, lai mani nopel, bet nemelosu un teiksu, ja, sobrid nevelk uz dzimteni, nu nemaz, kaut te man iet sudigak ka tur. Suds ar to, es sobrid dzivoju sava sirds rajona. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |