|
|
Friday, December 26th, 2008
|
2:11a - un atkal....
Es nevaru iedomāties nevienu franču/beļģu dziedātāju, kas mani tāāāā stimulētu dzert, kā visa Krievu POPmūzika kopumā (dajebkurš no viņiem).
(1 comment |comment on this)
|
3:19a - Interwija, II daļa
Reportiere: - ikk……., par ko es gribēju jautāt…?
Asteor: - par dzīves jēgu…?
R: - vai te nau par daudz kanēlis..?
A: - nē, tas ir samēra labs konjaks.
R: - da-hren ar to Maiklu Goslinu, … kā Jums sanāk… nu par to mīlestību?
A: - grūti. (šis jau ir labāks dzēriens, vai ne,… iesaku, .. – neesi bāba, mīļā, saņemies!!!!) Mana …mīļotā persona man nesen ar mežģīnēm aptītu cirvi tikko kā iedeva pa smadzenēm attiecībā par ‘pašpietiekamību’. Ir samēra grūti atrast to robežu, kur tu esi patiesi un neagresīvi pašpietiekams un kur sākas pasīvi agresīvā attieksme pret otru cilvēku, ko ir grūti izskaidrot/aizstāvēt ar tā saucamo ‘sadzīvisko pašpietiekamību’….. tas ir klepus, vai Jūs vemsiet? Tas labi. Ar to es gribēju teikt, ka vispārcilvēcīgā existenciālisma šķautnes man nav svešas, un tikai iedzimtā vai dzīves gaitā iegūtā Pašaizsardzības māksla man vislielākās katastrofas laikā ir iemācījusi teikt: - … kā būtu ar kādu ‘champagne’…? :-)
R: - es laikam nēēē…
A: - tas nebija jautājums. TaS BIJA TEXTS.
R: - KUR IR MANS DIKTAFONS?
A: - TEPAT ZEM GALDA.
R: - paldies! Vai Jūsuprāt pašreiz novērojamā kultūras erekcijas straujā deklinācija ir vērojama arī publiskās vides fizisko elementu intersfēras bioloģiskās saskarsmes līmenī?
A: - pa nullēm. Jūs jau savā jautājumā sev atbildējāt.
R: - ko mēs tagat dzeram… karstvīnu vai konjaku….?
A: - karstvīns jau atdzisis, varbūt nešķaidam konjaku ar to remdeno dzērienu…?
R: - kā Jums tīk. Kā Jūs vērtējiet pasaules politiskās norises, piemēram, nesenās vēlēšanas Austrālijā.
A: - es patiesi ceru, ka – un priecātos ja, - dingo suņi vienreiz uzvarētu ķengurus, jo savādāk tie pēdējie pārāk ilgi ir pie ‘teikšanas’…
R: - neņirgājieties par mani!!!!! Es domāju Obamu!!!!
A: - aij, es domāju, ka vienīgais business, kas ASV plauks un zels tuvākajā laikā būs solāriji. Tā nav cigarete. Bet cukura paciņa. Vai drīkstu Jums piedāvat….?
(comment on this)
|
3:22a - Interwija, III daļa
Reportiere: - nu tā jau ir labāk. Kur ir manas brilles?
Asteor:- karstvīna atlikumos. Šeit ir salvetes.
R: - paldies! Nākamais jautājums: kā Jūs to visu pagūstiet?
A: - es nekur nesteidzos, bet man nav laika.
R: - nav laika kam….?
A: - nav laika NEKAM: man pat nav laika pateikt mīļotai personai, ka mīlu to, man nav laika sakrāmēt čemodānu kārtējam lidojumam, man nav laika aiziet uz baseinu, man nav laika pateikt garāmgājējiem, lai atšujas, man nav laika pateikt masierim, ka pietiek, man nav laika pateikt draugiem, ka tas porcelāns manā sirdī tiešām ir trausls, BET MAN VIŅI IR Ļoti dārgi un vajadzīgi, man nav laika pasūtīt visus tos draņķus dirst, man nav laika izlolot reālus sapņus – pusmiegā tikai tos NEreālos, man nav laika pateikt, ka man visa tā sadzīve/uzdzīve riebjas…. man PAT nav laika uztaisīt plastisko operāciju, man nav laika noskaidrot, ko es tiešām gribu….. – nu ko VĒL…….. par maZ, A…, KO?
R: - a kur mēs palikām….?
A: - tur bija kaut kas par dzīves jēgu…. ne ko?
R: - tas labi…. Mācos no Jums, ha ha …. Varētu vēl kādu konjaku?!
A: - mēs jau sēžam taxometrā,… vai jūs pamanījāt?
(4 comments |comment on this)
|
6:41p - Interwija. Pēcvārds.
Tas bija vietējā Kultūras namā. Tur bija bijis "kautkāds pasākums" (tā arī nenoskaidroju kāds), kam sekoja Saviesīgā daļa. Saviesīgajā daļā bija (diezgan negaršīgs) karstvīns, piparkūkas un "spaiņa" kafija pa velti, blakus bufete, kur varēja viskautko nopirkt. Mana draudzene nezin kāpēc Reportierei mani stādīja priekšā ļoti smalki (sākot ar ES tiesību maģistru un beidzot ar visām amata regālijām). Reportierei iemirdzējās acis un viņa gribēja mani intervēt. Uz to es atbildēju, ka pagājušajā vasarā jau sniedzu plašu interviju, kas tika nopublicēta vietējā avīzē, un, tā kā nevēlos atkārtoties, tad šoreiz nekādas intervijas nebūs. Viņa iecirtās, bet es biju nepielaužams. Tad kāds "gudrinieks" viņais ieteica, lai piedzirdot mani, jo tad es būšot pielaidīgāks.... Piedzirdīt Mani...!!!!! Ha! Lai Dievs nogrābstās! Es jau negribu teikt, ka tas vispār nav iespēms, bet ne jau šādai jaunkundzei.
Viņa atstiepa lielu bļodu ar karstvīnu, kamēr viņa gāja pēc diktafona es nopirku pudeli Bonaparta un pusi pielēju tam karstvīnam. Tagad garšoja stipri labāk.... :-) Un tad viņa gribēja kaut ko uzzināt par indivīda personīgajām atklāsmēm laikmetu griežu temporālajā dimensijā...
Diktafonu viņa beigās kaut kur pazaudēja, bufetes puiši to bija atraduši un, domādami, ka tas ir mans, to man arī izsniedza. Pirms atdot Reportierei nolēmu noklausīties, kas ir sanācis. Sapratu, ka TO nekur citur kā vienīgi Cibā nevar publicēt, pirms izdzēšanas atšifrēju saprotamās vietas un vēlāk nogādāju tukšu diktafonu Reportieres draudzenei - lai nu atdod... :-)
(9 comments |comment on this)
|
|
|
|