|
|
Wednesday, January 17th, 2007
|
11:53a
Vakar vēlā vakarā atgriezos mājās no mūsu kantora otra korporatīva ofisa, kas atrodas citā valstī. Lidostas bagāžas saņemšanas zālē plati pasmaidīju par šādu situāciju pa B termināla durvīm (tur ielido lidmašīnas no visādām mambo-džambo valstīm, piemēram, Kongo, Latvija, Urugvaja, Krievija) ienāca kāds manāmi iedzēris kungs un izmisīgi iesaucās skaidra krievu valodā: nu gģe etot jobannij ehit???!!!
Nez ko viņam bija sastāstījuši par to zvēru "ehitu"?
(1 comment |comment on this)
|
4:30p
Dzīve mēdz būt sarežģīta lieta.
Šodien pie manis uz nedēļu(!!!!!!) brauks paciemoties viens cilvēciņš, kuru pazīst jau vairākus gadus. Viņš nu jau vairāk kā pusgadu dzīvo un strādā Londonā. Viņam ir nedēļu garš atvaļinājums, bet to pavadīt Latvijā viņš negrib. Negrib tāpēc, ka nav sapelnījis kaudzi naudas, nav sapircies visādās neredzētas šmotkas, nav sagādājis radiņiem un draugiem mazas dāvaniņas, arī tāpēc, ka nevarēs draugiem smalka kroga uzsaukt kādu dzērienu. Nekā tāda nav. Ir tikai 5 kv/m istabiņa tālu piepilsēta, 12 stundu darbs katru dienu, knapa galu savilkšana, kas līdzinās totālai nabadzībai un viss.
Un baidos, ka pie manis arī viņš brauc galvenokārt tāpēc, ka vismaz nedēļu būs normāli paēdis.
(4 comments |comment on this)
|
|
|
|